1986.gadā daudz dzīvību un likteņu tika mainīti. Černobiļas traģēdija
lika cilvēkiem, to skaitā arī man, aizdomāties un mainīt savu dzīves
stilu. Nodienēju gandrīz pusgadu no paša sākuma līdz laikam, kad
pabeidza likt sarkofāgu uz reaktora. Atgriežoties mājās, sapratu, ka
lustīgā dzīve, kas bija pirms tam, tagad jau aiz muguras. Ārsti teica,
ka visi mēs esam smagi ārstējami. Dzerot zāles palika arvien sliktāk,
kamēr nesatiku ārsti no Linezera slimnīcas. Labi pieredzējušā ārste
pateica: "Puika, nedzer tās zāles, tās tevi piebeigs". Uz jautājumu, ko
lai citu daru, atbilde bija sekojoša - meklē pats!
Pēc ilgas meklēšanas, kāda vecmāmiņa ieteica lietot zemestaukus. Kas tie tādi ir?
Zemestauku sēne ir visātrāk augošā sēne pasaulē, un tā ir ierakstīta Ginesa rekorda grāmatā. Dažreiz mežā pētot sēnes augšanas ātrumu, var redzēt, kā vienā mirklī to aplipina dažādas krāsas kukaiņi un citi lidojošie mošķi, kuri noēd sēnes taukus (recekli). Tie pēc tam aizlido vai aizrāpo prom - tātad tā sēne kādam ir vajadzīga. No tā laika es iepazinos ar šo sēni, kura glāba manu dzīvi un es to saucu par zelta sēni. No tā laika jau vairāk kā 25 gadus palīdzu cilvēkiem atgūt veselību. Nodibināju savu uzņēmumu. Sāku pagatavot no sēnes tīro sulu un izvilkumus. Apvienojot sēnes dziednieciskās spējas kopā ar avota ūdeni un atpūtas kompleksu, sāku mēģināt palīdzēt cilvēkiem. Daudzi no viņiem ir izārstējušies. No dibināšanas laika cenšos iestāstīt visiem kā sēni jālieto – ne tikai, kad cilvēks slimo, bet arī profilakses veidā. Pēc manas pieredzes, visi, kas lieto zemestaukus, neslimo ar vēzi un citām smagām slimībām.
Pēc Černobiļas piedzima manas divas meitas. Viņas arī lieto zemestauku sulu un ļoti labi jūtas.
Uzņēmums pagatavo tīru sulu no zemestaukiem bez spirta satura. Ja
tiek pieliets spirts kā konservants, tad sula zaudē savas spējas -
spirts iznīcina organismam vajadzīgos fermentus.
Mūsu uzņēmums sāka ražot arī zemestauku sulu ar spirta saturu, kurā spirts pie dabīgās zemestauku sulas tiek pievienots klāt kā konservants.
Pēc manas pieredzes zemestauki palīdz un ārstē ne tikai vēzi, bet arī kuņģa trakta slimības, kuņģa čūlas, hemoroju, bakteriozas, gastrītu, brukas un podagru, kā arī sieviešu slimības - mastopātiju un miomu. Tas ir pirmais līdzeklis pret kaulu deformācijām, kā arī labs līdzeklis potencei - senie romieši lietoja sēni potences uzlabošanai. Zemestauku sula šķidrina asinis, samazina spiedienu, uzlabo imūno sistēmu. Nespirtota sēne palīdz aizkuņģa dziedzera ārstēšanai. Lieto arī pēc operācijas periodā. Sadarbojoties ar ārstiem, daudziem cilvēkiem izdevās glābt savas dzīvības un dzīvot tālāk pilnvērtīgu dzīvi.
Es visiem gribu pateikt, ka mūsu zeme ir ļoti bagāta, bet mēs nevēlamies un nezinām, kā pareizi izmantot tās bagātības.
Neglābjamā situācijā nevajag krist izmisumā un atvadīties no tuvākajiem - lietojiet zemestaukus, jo tie ir dzīvības avots.
Valērijs Hišovs, SIA "Lielauces kliņģeris" īpašnieks.
Notici un dzīvo vesels!
Kā rudais vācietis bēra pulverīšus, vai no kā slimo cilvēki.
Baltijas valstīs, un tas nav noslēpums, daudzi cilvēki slimo ar dažādu formu vēzi. Gadā Latvijā saslimst 15 000, Lietuvā vēl vairāk, jo tur lielāka apdzīvotība. Jau pusotru gadu mediķi to ļoti labi zina, ka ārstējot heleko baktēriju ar stiprām antibiotikām, iznīcināto baktēriju vietā, sāk attīstīties vēžu šūnas. Antibiotiķi ir visur – desās, gaļās, gan liellopu, vistas, cūkgaļu produkcijā. Uzņēmējs baidoties no epidēmijas, jau fermās potē dzīvniekus no mazuma ar auguma hormoniem un citiem preparātiem, kuri ir kaitīgi cilvēkiem. Slimības pierod pie antibiotikām, un sāk mutēt un izārstēties cilvēkiem ļoti grūti.
Padomju laikos strādāju valsts ceptuvē par beķeri - brigadieri. Ražojām dažāda veida maizi, sortiments bija ļoti liels. Cepām maizi, izmantojot raugu, kā arī ar skābas piena baktērijām, jo strādājām pēc gostiem. Plaucējām, taisījām ieraugus, cepām tikai pēc receptūras, kuras pētīja un sagatavoja valsts pārtikas laboratorija. Maize bija ne tikai garšīga, bet arī veselīga. Pēc 24 stundām no veikala plauktiem, ja nebija iztirgota, piespiedu kārtā tā tika atgriezta ceptuvē uz pārstrādi, no kā bija taisīts miekšķis un savukārt no tā tika cepta formas rudzu maizīte (ķieģelītis) ar kuru baroja tantiņas savus lopiņus – govis, aitas, vistas. Piens bija garšīgs, veselīgs, gaļa bija garšīga un arī veselīga.
1991.gadā, Atmodas laikos, vienā brīnišķīgā dienā pie mums uz ceptuvi bija ieradies no Vācijas maizes-tehnologs, kurš sāka mācīt kā lētāk un ātrāk, lai netērētu daudz elektroenerģijas, dabūt gatavu produktu. Savāca visus vecus meistarus, kas dzīvoja Aucē un bija jau pensijā, lai parādītu brīnumu – pulverīti, ar kuru var izcept ļoti mīkstu, ar ilgāku derīguma termiņu un pufīgu maizi. Rudais vācietis iemeta katlā nosvērto pulveri-briedinātāju, kurš bija safasēts 25 kg maisos, samīcīja mīklu. Pēc pusotras stundas viss bija gatavs, vēl pēc 45 minūtēm klaipi „izleca” no krāsnīm. Mums, lai, piemēram, dabūtu saldskābo maizi, vajadzēja plaucēt 48 stundas, ievērot mitruma un temperatūras režīmu.
No tā brīža es uzzināju, kas ir pašizmaksa un kā lētāk saražot produktu. Maize cepās ātri, bet tā nav dabīga. Briedinātāji pataisa maizi poraināku, tā ievelk mitrumu un produkcija paliek smagāka 2 reizes, tātad mēs pērkam ūdeni. Pēc gostiem vairs maizīti necep, pulverīši ir ļoti skābi un kaitīgi, bojā visu kuņģa traktu. Visi mēs slimojam caur kuņģi un neko tur nevaram izdarīt. Vīnogas smidzina, ābolos tārpu nav, ūdeni dzeram ar konceragēniem un smagiem metāliem, kuri izraisa vēzi, ēdam čipsus, čupa-čupsus sūkājam, kuru sastāvdaļā ietilpst želatīns, ēdam saldējumus un šokolādes ar palmu eļļām, kas kūst tikai pie 42 grādiem, un pēc tam brīnāmies, kāpēc mēs slimojam.
Pēc MK noteikumiem ražotājs pats atbild par gala produkciju – par tā kvalitāti, garšu un derīguma termiņu, bet, lai noturētos tirgū, pārsvarā ražo lētāku variantu, jo tauta ir nabadzīga un nav informēta.
Šis stāsts vienkāršā valodā netika uzrakstīts tāpat vien, lai
atcerētos vēsturi. Gudrs cilvēks var ievērot un salīdzināt, ka mūsu
veselības problēmas sākas paralēli ar modernām tehnoloģijām, skaistiem
nosaukumiem un iesaiņojumiem.
Lai neslimotu, jābūt ļoti uzmanīgam, izvēloties pārtikas produktus.
Taisiet profilaksi, izmantojot zemestaukus, palīdziet savam organismam,
jo ārstēties ir ļoti smagi un dārgi, kā arī ilgstoši. Vērsieties uz
laukiem pie dabas, audzējiet savus produktus un tad iespējams jūs
neskars nelaime. Varbūt jūs netiksiet to 15 000 cilvēku sarakstā. Vēlu
jums laimi un veselību.
SIA „Lielauces Kliņģeris” īpašnieks
Kādēļ dakteris Zatlers nedeva tableti?
Vai ir iespējams sajust radiāciju?
Vai Černobiļa ir ietekmējusi Baltiju? Un, vai radiācija ir saistīta ar vēzi?
Vai, kādēļ dakteris Zatlers nedeva tableti?
“Nu, ko?”, teica iesaukšanas dienesta jaunākais leitnants. “Par to, ka tu no mums aizmuki pirmo reizi, tagad, pašā ellīgākajā laikā un bez maiņas, savukārt, ja mēģināsi aizmukt atkārtoti, iesēdināsim tevi kopā ar tavu ārstu un ar viņa izrakstīto slimības lapu”.
Tā es un daži man līdzīgi bēgļi nonācām īpaša reisa kara lidmašīnā, kas devās uz Ukrainu uz mums nezināmu kara aerodromu. Lidojām neilgi, vai arī man tā tikai šķita, bet ceļā no pilotiem saņēmām brīdinājumu “Trokšņosiet – sasaldēsim!”.
Piezemējoties un uzkāpjot uz skrejceļa straujā kontrasta ietekmē, es sajutu kaut ko šausmīgu – spieda deniņos, stipri sāpēja galva, sāka stipri izdalīties siekalas ar dzelzs piegaršu. Sagribējās piesēsties, ko arī es izdarīju. Pienāca cilvēki militārajā apģērbā un stingri lika visiem piecelties, ka nav ko gulšņāt, visapkārt radiācija. Tā es sapratu, ka savos 25 gados esmu nopietni iekūlies, un, ka radiāciju var sajust.
Neaprakstīšu mana kara dienesta detaļas, bet īsumā teikšu, ka mūsu brālim latvietim nācās daudz ko izciest. Tikai otrajā dienēšanas mēnesī jau trīs cilvēki pakārās, starp citu viens no viņiem bija mediķis, lai viņiem vieglas smiltis. Savukārt nav iespējams saskaitīt, cik ir to, kuri aizvesti nezināmā virzienā.
Cilvēki bieži mainījās, man esot, nomainījās trīs pulka komandieri, visbiežāk pēc divu mēnešu dienesta.
Ukrainā nācās fiksēt pārsteidzošas dabas parādības, jo es biju autovadītājs, braukāju uz dažādām vietām un daudz. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka radiācija bija arī Latvijā, jo, ierodoties mājās, es no mātes uzzināju, ka kartupeļi izauguši ļoti lieli un skaisti, un graudaugi arī ir ļoti labi izauguši. Tādu situāciju es novēroju arī Černobiļā – tikai izmērā lielāki, un koku lapas nevis lielas, bet milzīgas. Sēnes kā pasakā – ļoti daudz, lielas un bez tārpiem.
Starp citu, bija tādi aktīvisti (sava izglītības trūkuma dēļ), kuri šīs sēnes cepa un ēda.
Ņemot vērā to, ka reaktors diezgan bieži “spļaudījās”, bet vējš pūta ne tikai uz Kijevas pusi, šo draņķi saņēma arī Eiropa, bet Baltijas valstis – visvairāk. Lai tikai nesaka, ka vēzis vai mutācija, tās nav radiācijas sekas. Tādēļ, mīļie cilvēki, lietojiet radionuklīdu izvadošās tējas, ogas, šajā gadījumā – dzērvenes, kā arī zemestauku sēni.
P.S. Dienesta beigās, kad es sajutos pavisam slikti, es iegāju medicīniskajā daļā (tā es iepazinos ar topošo Latvijas prezidentu). Gara auguma, stingras miesas būves, uz manu jautājumu: “Palīdziet, stiprs klepus”, dakteris pat nepagriezās uz manu pusi. “Tabletes no radiācijas nevaru tev iedot, tu neesi oficieris, bet tikai seržants. Aizsūtīt mājās nevaru, jo nav nedz aizvietotāju, nedz tādu pilnvaru. Vienīgais, ko varu ieteikt, nenorij, bet izspļauj. Kad pārstāsi atklepot, tad tās būs beigas. Tādā veidā organisms vēl cīnās.”
Tā nu sanācis, ka, atgriežoties mājās, es ārstējos ar zemestauku sēni un pārstāju klepot. Dakteris Zatlers pēc daudziem gadiem saslima. Neieslīgšu detaļās, lai nepārkāptu likumu par viņa personas tiesību aizsardzību.
Tomēr varu pateikt, ka šajā gadījumā šo slimību var efektīvi ārstēt, izmantojot dabīgo sulu, kas nesatur konservantus, izmantojot klizmu, turklāt aktīvi jāiesmērē ķermenis ar izvilkumu no zemestaukiem.
Lūk, tas arī viss. Lasiet zemestauku sēnes, lietojiet tās svaigā veidā, gatavojiet no tām tautas līdzekļus, iesmērējiet ar tām ķermeni, lietojiet profilaktiskos nolūkos un neslimojiet.
P.S. Galvenais, lasot sēnes, nesajauciet tās ar balto mušmiri. Tuvāk rudenim sākuma stadijā šī sēne vizuāli atgādina zemestauku sēni, tajā tikai nav tauku (galerta), un tai ir nepatīkama, specifiska smaka. Esiet uzmanīgi!
Notici un dzīvo vesels!